spoguļot

spuoguļuôt, spuoguluot St., glänzen Spr.: (ūdens) mirdz un spuoguļuo nuo saules spaitiem Pas. II, 73 (aus Kapiņi). Refl. -tiês,

1) sich (wider)spiegeln
Wid.;

2) sich spiegeln, im Spiegel besehen
Wid.: (fig.) runātāja trieca pašpaļāvīgi, spuoguļuodamās savuos vārduos MWM. XI, 171.

Avots: ME III, 1035