spriķis

spriķis, = riķis Kawall n. U., abgeschälter Tannenzweig Bielenstein Holzb. 176. Aus mnd. sprick "dürres, abgefallenes Baumreis."

Avots: ME III, 1020


spriķis

spriķis: spriķu sē̦ta Popen n. FBR. XVI, 129.

Avots: EH II, 560