sprēgināt

‡ sprẽ̦ginât (sic!) Orellen, fact. zu sprẽ̦gât, sprẽ̦guôt, bersten, platzen machen: sprẽ̦guošana ceļas nuo tam, ka bāž ruokas ūdenī un iet ārā vējā; tad vējš viņas sprẽ̦gina.

Avots: EH II, 558, 559