sprēgoņa

sprē̦guoņa,

1) das Prasseln, Knistern:
izbaiļu kunkstēšana jaucas ar liesmu sprē̦guoņu A. v. J. 1902, S. 2;

2) s. sprē̦guonis.

Avots: ME III, 1017


sprēgoņa

sprē̦guoņa,

2): auch (mit è̦ ) AP., (mit è̦ 2 ) Auleja. - Hinter "Blaum." ME. III, 1017 einzuschalten: "Vēr. 1904, S. 517".

Avots: EH II, 559