spīdzîgs,

1) pfeifend, fein (vom Ton)
Nötk. (mit ĩ ) : spīdzīgā balsiņā Kleinb. st. 46. pulkstenis čīguoja . . . vēl spīdzīgāki un gaudīgāki De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 464;

2) "?": atrasties spīdzīgā stāvuoklī B. Vēstn.;

3) "briedīgs, sātīgs (von Speisen)":
spidzîga ² putra Schibbenhof.

Avots: ME III, 1002

spīdzîgs,

3): spīdzīga dzija Grünh. "= sātīga dzija, kas aužuot maz uziet".

Avots: EH II, 553