staņģe
staņģe, staņ̃ģelīte Arrasch, Widdrich, = staņģis II, l; pie durvīm stāvēja divas staņģes, vai nu ve̦cas brandaviņa, alus vai petrolejas mucas Jauns. Baltā gr. I, 22. sviesta staņģelītes MWM. VIII, 789.
Avots: ME III, 1044
Avots: ME III, 1044
'staņ̃ģelīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: