staņģe, staņ̃ģelīte Arrasch, Widdrich, = staņģis II, l; pie durvīm stāvēja divas staņģes, vai nu ve̦cas brandaviņa, alus vai petrolejas mucas Jauns. Baltā gr. I, 22. sviesta staņģelītes MWM. VIII, 789.

Avots: ME III, 1044

staņģe: auch (mit àņ ² ) Kaltenbr.; mazām meitinēm krekleņi balti - pagaŗi: i skrien kai stàņģīte ² ("?") Auleja.

Avots: EH II, 570