I stebêt, -ẽju, auch refl. -tiês, kleine Schritte machen U. Ableitung von stebis; vgl. auch r. стебать "gehen".

Avots: ME III, 1056

I stebêt: ungewandt gehen Schwitten.

Avots: EH II, 575

II stebêt,

1) "?": "sviežat ārā viņu...!" Horns stebēja (für stenēja?) lielās dusmās Pasaules lāp. 180;

2) im Lesen stecken bleiben, mühsam lesen
Nigr.; skuolē̦ns nevarēja skaidri lasīt, tikai stebēja (oder; stebējās) vien. stebēja gan vienu un uotru vārdu, bet visu teikumu nevarēja savākt kuopā.

Avots: ME III, 1056

II stebêt, Refl. -tiês (unter s. 2): pie viena paša vārda bija ilgi jāstebējas, līdz varēja tuo izteikt Janš. Mežv. ļ. II, 316.

Avots: EH II, 575

III stebêt, -ēju, mit einer ganz kurz gewordenen Rute (stebene II) schlagen Gr. - Jungfernhof; vgl. auch r. стебать (wenn mit e aus ide. e ) "peitschen".

Avots: ME III, 1056

‡ IV stebêt(iês) Frauenb., sich über etwas Unangenehmes od. einen Misserfolg beklagen, jammern: stebējās par sliktu laiku. kas bijis, - bijis; tur nav kuo stebēt.

Avots: EH II, 575