stràdât, -ãju, tr., intr., arbeiten: Sprw. strādā ar ruokām! strādā kâ ar savu mantu! kas strādā, tas ir ē̦d. kas nestrādā, tam nav, kuo ēst od. kas negrib strādāt, cieš badu. ē̦d kâ zirgs, strādā kâ gailis. strādā dienu, strādā nakti, tad būsi saimnieks! labāk strādāt nekâ vaidēt. Refl. -tiês, um die Wette arbeiten Salis, Wolm.: iesim strādāties LP. V, 380. - Subst. stràdâšana, das Arbeiten: strādniekiem grūta strādāšana ir parasta Schwitten. Sprw.: maize nenāk bez strādāšanas; stràdãjums, das einmalige; beendete Arbeiten; stràdâtãjs, der Arbeitende: Sprw. ēdēju daudz, dzērēju daudz, strādātāju vien maz. lūkuoš[u] darba strādātāju BW. 11817 var. Wohl aus r. страдáть "leiden, sich abmühen, arbeiten" entlehnt.

Avots: ME IV, 1083, 1084

stràdāt: zemi s. (bearbeiten) Ramkau. auzas sēj mazāk strādātā zemē Linden in Kurl.; bauen (vom Getreide) ebenda: miežus tâpat strādā kâ auzas. bē̦rns sāka s. (spielen) ar savām spēlītēm Saikava. Refl. -tiês: "spēlēties" AP. Subst. stràdâšana: pulkā viegla s. BW. 28421, 5. Subst. stràdãjums, ‡

2) die Arbeit, das Machwerk:
lugas saturs krimināls ... amerikāņu rakstnieka s. P. Ērmanis Gaidītāji 52.

Avots: EH II, 585