Paplašinātā meklēšana

[pastrelle N.-Peb., = pastelle.]

Avots: ME III, 109

‡ strelcis Bērzgale "pirmajā gadā izaugušais šīpuola zieds".

Avots: EH II, 586

streles Alar. n. U., ein Gitter; vgl. streliņi.

Avots: ME IV, 1086

streliņas, Eiszapfen U. (zum Vorigen?); s. auch stretiņi.

Avots: ME IV, 1086

streliņi Lems., Salis, streliņas Roop, Drobbusch, strel˜liņi N. - Wohlfahrt, = trelliņi, das Geländer.

Avots: ME IV, 1086

streliņš, der Pferdestand im Stall Salis; wohl zu streles.

Avots: ME IV, 1086

strèlles ² : auch Fest., Linden in Kurl., Lubn., BW. 7361 (aus Tirs.), (mit el˜ ) AP., Ramkau; nīšu sienamās strel˜lītes AP.

Avots: EH II, 586

strèlles ² Lub., streiles Mag. XIII, 2, 43; Bielenstein Holzb. 397, AP., streles U., Sessw., = stelles, der Webstuhl: vecene... kāpusi strellēs un audusi LP. VII, 142.

Avots: ME IV, 1086

àustra [Drobbusch], C. (li. aušrà; [Demin. austrelė Lit. nar. p., № 2, 6], ãustra Kand., [Ruj., Salis, Dond., Wandsen], Morgendämmerung, Morgenröte: austra jeb rīta blāzma Lautb. austra aizsitusi, es tagt N. - Schwanb. jaunu meitu istabiņa kā austriņa vizuļuoja BW. 11876. Zu àust, [wie auch gr. αὔριον "morgen" u. a.; Belege für slav. ustr- auch bei Brückner KZ. XLVI, 212].

Avots: ME I, 229

‡ izlẽverêt, wiederholt durchwandern: i. istabas Seyershof. Refl. -tiês, zur Genüge umherstrellen: visu vakaru izlēverējies Seyershof.

Avots: EH I, 463

I lùmsts,

1): Nietenholz
(mit ùm ² ) Mahlup, Oknist (in O. dafür auch lùmstiņš ² ), Sonnaxt, (mit um̂ ² ) AP., Dunika, Frauenb.; "trešais skals aude̦klā" (mit um̂ ² ) Salis; kad aude̦kls strellēs uzvilkts, tad vajag diegus uz lēzes lum̂stiem ² ( "?" ) savilkt AP.; "steļļu daļa, ar kuŗu leš aude̦klu aužuot" (mit um̂ ² ) Ramkau. "gaŗš, gluds skals, kuo audējs liek ve̦lkuos" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 761

sašvikât, tr., (mehrfach) durchstreichen; strelchend, Striche ziehend besudeln: sašvīkājusi rakstītuo Stari I, 177.

Avots: ME III, 760

sē̦sts Wid., Lasd., sê̦sta ² Rutzau, die Sitzbank im Webstuhl Lasd., Rutzau, im Boot Wid., Lasd.: tē̦vs izceļ... sē̦stu, iesē̦stas strellēs A. Brigadere. Ruobs, laivu ūdenī ierāvis, ielēca..., nuosēdās cieti uz sē̦sta Janš. Tie, kas uz ūdens 13. uz priekšējā sē̦sta nuosēdies Apsk. v. J. 1903, S. 68.

Avots: ME III, 832

strḕlniẽks C., Wolm., U., Bielenstein Holzb. 595, strēleniẽks, der Schütze: es dzirdēju strēleniekus zaļu birzi strēlījam BW. 18527, 1, meži pilni cauņu, vāverīšu; tur vajaga krietnu suņu, jaunu puišu strēlnieciņu (Var.: strelenieku) 30438 var. lāci..., strēlenieki nuovilks tavu kažuociņu VL. aus Durben. Vgl. aruss. стрѣльникъ dass.

Avots: ME IV, 1088

uzķepêt,

1) aufkleben
(intr.): dubļi uzķepējuši uz ratiem;

2) aufstrelchen, aufschmieren:
sviestu (biezi) uzķepēt uz maizes Adiamünde, Siuxt.

Avots: ME IV, 349, 350

I velˆdene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene ² Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit elˆ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit elˆ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine ² ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit elˆ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit elˆ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit elˆ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(velˆdine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit elˆ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās velˆdenes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit elˆ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.

Avots: ME IV, 527