strubināt

strubinât, = stribinât: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja (Var.: stribināja) RKr. XVI, 263. Kuociņam divas meitas, viena pate karuotīte; ir tā pate nuoskre̦tuse sēņu sulu strubinuot BW. 12837. Zu struba I.

Avots: ME IV, 1093