strucis

strucis Infl. n. U., N. - Rosen, Golg., Saikava, Warkl., Preili, = trucis, eine (kleinere) Tonne; strucis Lubn. n. Etn. II, 81, Golg., Schwanb., Erlaa, Mar., Stomersee, Aahof, Lis., strucīte Oppek. n. Mag. XIII, 25, U., ein Tönnchen, ein Anker: kruodzinieks... bij ve̦cs un re̦sns kâ alus strucis Dz. V. Nebst strukuls anscheinend zu li. stiukas "kurz, gestutzt" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 634).

Avots: ME IV, 1093


strucis

strucis: auch Borchow, Skaista, strucītis Mahlup.

Avots: EH II, 589