strupļipis

strupļipis (f. -pe), = strupastis: māte man iedeva strupu ļipu telēniņu; dievs duod man pilnu kūti nuo tā viena strupļipīša! BW. 4943. lielais strupļipis Vīt. 51, von einem Schwein gesagt.

Avots: ME IV, 1096