stuburkls, ein Baumstumpf: kre̦klu šuvu pie stuburkla mērīdama; svešai mātei tādi dē̦li kâ stuburkli (Var.: stumburi, stimbe̦ni u. a.) uzauguši BW. 7356, 1 var.

Avots: ME IV, 1099

stuburkls, ‡

2) "ein unebenes, ästiges Stück Holz"
Lubn.

Avots: EH II, 592