stuburksnis

stubur̂ksnis Mar., ein Baum ohne Äste; ein Getreidehalm ohne Ähre: luopi nuoē̦duši labību, stuburkšņi vien palikuši Mar. n. RKr. XV, 138. zaķi nuokuoduši ābeles, stuburkšņi vien palikuši Annenhof bei Mar.

Avots: ME IV, 1099, 1100