Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stuidît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stuidît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

aizstuidīt

‡ àizstuidît, (stossend) hin-, wegtreiben Bauske, Erlaa, Schnehpeln, Stenden: māte viņu aizstuidīja uz aku pēc ūdens Pas. IX, 81.

Avots: EH I, 53

atstuidīt

‡ atstuidît,

1) abwehren
Für. I;

2) weg-, zurückstossen
Stenden (mit uî 2 ).

Avots: EH I, 172

iestuidīt

ìestuidît, tr., einjagen, einflössen: nelabais iestuida brāļu sirdīs nelabas duomas LP. VI, 963.

Avots: ME II, 74

sastuidīt

sastuidît,

1) antreiben, anspornen:
sastuidīt 2 puišus pie darba Zögenhof; aufhetzen Meiran: sastuîdīt suni uz luopiem Saikava;

2) "= sastumdīt" (mit ui 2 ) Lautb.;

3) verweisend berufen, scheltend zur Ruhe bewegen:
sastuĩdīt truokšņuotājus Nigr.

Avots: ME III, 750

uzstuidīt

uzstuidît,

1) aufhetzen:
u. suni žīdam Stenden;

2) mit Gewalt antreiben zu:
nevarēju viņu lē̦ti uzstuidīt pie darba Stenden;

3) in den gehörigen Stand, in Ordnung bringen
(perfektiv): man tevi jāuzstuĩda; tad tik tu varēsi iziet ganuos Dond.

Avots: ME IV, 385

Šķirkļa skaidrojumā (4)

stīdīt

stîdît Mar., Schwanb., Lis., Golg., Meiran, Sermus, -u, -ĩju, tr., hetzen Stomersee, Selsau, Aahof, Adl., Beienhof: gans stīda suni uz luopiem, uz cilvē̦kiem Aps. stīdi suņus, lai iet guovi atgrìezt! Mar. n. RKr. XV, 138. "cui!.. "viņa stīdīja suni A. XXI, 566. rej, sunīti, rejamuo! es pastīdu stīdāmuo (Var.: parīdu ridāmuo) BW. 14461 var. Zur Wurzel von lat. instīgāre "anspornen aufreizen", stimulus "Stachel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 612 f.)? S. auch stuidît.

Avots: ME IV, 1074

stūdīt

stūdît, -u, -ĩju, = stuidît 2: sunīt[i]s rēja rejamuo, es pastūdu stūdāmuo (Var. pastuidu stuidāmo, parīdu rīdāmuo); jau es zinu stūdīdama, nenāks mani bāleliņi BW. 14461, 4 var.; = rãt (schelten) Schibbenhf (mit ũ ). Zu studît?

Avots: ME III, 1108

stuidīt

stuĩdît,

1): "bīdīt, grūstīt" Sermus;

2): suni s. (mit uî ) Skaista n. FBR. XV, 48, Warkl.; "rāt" (mit uî 2 ) Schibbenhof. ‡ Subst. stuidîšana, das Antreiben:
kad ... viņš kādureiz māti paklausīja, tad tas nuotika ... pēc lielas stuidīšanas Pas. IX, 82. Augstkalns meint FBR. XIV, 117, dass dieses Verbum auf der Interjektion stui FBR. XII, 92 < poln. stój "halt!" beruhen könne, aber stuidît I bedeutet ja nicht "anhalten", sondern "antreiben".

Avots: EH II, 593

štuidīt

štuidît Frauenb. (mit uĩ ), Naud., (mit ùi 2 ) Lubn., = stuidît I 2; in Nigr. gleichbed. mit apsaukt.

Avots: ME IV, 103