stupurs

stupurs,

1) ein kleines Holzstück:
mums nav vairs ne malkas stupuru Dond.;

2) stupurs Mitau, Kurs., Frauenb., Saikava, stupuris Libau, Hasenpot, Bixten, Funkenhof, stupure N.-Autz. n. U., ein abgefegter Besen:
paņem stupuru un saslauki gružus! Kurs. Zu stupe.

Avots: ME III, 1108


stupurs

stupurs, ‡

3) "?": kam katra sieviņa var pārmest, ka viņas s. (Bube?)
nav diezgan labi mācīts Atpūta, № 640, 6.

Avots: EH II, 596