I stūraîns,

1) eckig
U.;

2) fig., tölpelhaft, unbeholfen:
viņš paliek stūrains un neaptē̦sts Vēr. I, 1408.

Avots: ME III, 1109

I stūrains,

1): šis zemes gabals ir ļuoti stûraiņš ² (mit scharfen Ecken)
Frauenb.

Avots: EH II, 597

II stùraîns Arrasch, widerspenstig; stùraîns ² Sessw., Golg., Saikava "niķīgs": stūraina galva.

Avots: ME III, 1109