susuruôt, tr., intr., beständig eine Feuchtigkeit von sich geben: slimās ruokas vāts pastāvīgi susuruo Druw. n. RKr. XVII, 80. Staburags vienmē̦r susuruo ūdeni ebenda.

Avots: ME III, 1127

susuruôt: slimā acs susuruo Lis. n. FBR. I, 33. nuokults, puika vēl ilgi susuruoja ebenda.

Avots: EH II, 605