svelmains

sve̦l˜maîns C., svelmains Arrasch, Bauske, Ermes, Salis, (mit èl ² ) Adl., Golg., Lubn., Sessw., glühend, heiss; scharf (von der Kälte): svelmainā pusdienā Stari II, 687 (ähnlich: JR. VII, 139). saules svelmaiņa liesma Vēr. II, 86. dienas svelmaiņā e̦lpa 530. svelmaiņais tvaiks I, 1500. svelmainie vēji JR. IV, 191. svelmainā vārdu plūdumā Duomas II, 380, svelmaiņā salā A. XX, 112.

Avots: ME III, 1148