švilpēt

švil˜pêt Gr.-Sessau, = svilpêt: es pār kalnu švilpē̦dams RKr. XIX, 123 (aus Palzmar). sācis švilpēt J. Kr. V, 1, 22.

Avots: ME IV, 116


švilpēt

švil˜pêt: auch Ramkau, Pas. VIII, 58.

Avots: EH II, 661