Paplašinātā meklēšana

‡ I àiztãpļât (?) Hofzumberge "wegleihen (àizduot)".

Avots: EH I, 57

[II iztãpaļât, mühsam hinausgelangen: viņš beidzuot iztāpaļāja nuo meža Nigr.]

Avots: ME I, 815

iztãpļâtiês: ta[d] nu iztāpļājuos ("aplinkus un gari izrunājuos") tiku tikām Schibbenhof.

Avots: EH I, 488

iztãpļâtiês, sich ausfaseln, viel dummes Zeug zusammenschwatzen.

Avots: ME I, 815

iztãpšļât, ausforschen, ausfragen Ahs.

Avots: ME I, 815

I tãpaļa Schibbenhof, comm., einer, der auszufragen pflegt, ein Neugieriger Dobl. n. Etn. 1, 139, Hofzumberge; einer, der Unsinn spricht, lügt Gaiken.

Avots: ME IV, 147

II tãpaļa Nötk. "wer wie ein kleines Kind kriecht und hockt".

Avots: ME IV, 147

I tãpaļât: ausfragen Pankelhof; "šâ tâ runāt, kamē̦r visu izve̦lk" Blieden. "žandarms tas nevarē̦tu būt", Jancis tāpaļāja ("?") Jaun. Ziņas 1938, № 189.

Avots: EH II, 671

I tãpaļât Schibhenhof, Ezere, -ãju, ausfragen Dobl. n. Etn. I, 139, Hofzumberge, Schibbenhof; Unsinn erzählen, lügen Gaiken: tāpaļāja, tāpaļāja, tik˙pat ne˙kā nedabūja zināt Dobl. n. Etn. I, 139; undeutlich, unverständlich reden oder erzählen Rudbaren (mit ã); "=nuopelt" Rönnen; sich beim Sprechen wiederholen; ņurdēt Nötk. (mit ã).

Avots: ME IV, 147, 148

III tãpaļât Nötk. "kriechen; hocken".

Avots: ME IV, 148

tãpele, ‡

2) = grē̦da (mit à ² ) Sonnaxt: šķendeļu t. Vgl. tãpelêt.

Avots: EH II, 671

tãpele, die Tafel : sāls tāpeles Antrop. II, 98.

Avots: ME IV, 148

tãpelêt AP., Baldohn, Bre̦nguļi, Ekau, Garrosen, Grünw., Misshof, Nötk., Salgaln, Schibbenhof, Serbigal, Smilten, (mit à ²⁾ Holmhof, Kalz., Sinolen, -ẽju, schichtenweise zusammenpacken, stapeln: dēļus, baļkus, malku. griêza ... kūdru un tāpelēja augstās grē̦dās Veselis Saules kapsēta 67. Aus einem entlehnten *stãpelêt in der Zusammensetzung *uzstāpelêt durch falsche Analyse (oder in livischer Aussprache ?) entstanden.

Avots: ME IV, 148

tãpene, ein dummes Frauenzimmer: kāda tu esi tāpene! nepruoti kuršu valuodu Janš. Mežv. ļ. II, 486.

Avots: ME IV, 148

‡ tãpins Siuxt, Dünnbier.

Avots: EH II, 671

I tãpiņš Dond., Frauenb., Kurs., N.-Bartau, Nigr., Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit à ²⁾ Kr., Halbbier V., Dünnbier U., Dr., Bielenstein Holzb. 2981, Anzen, Gold., Katzd., Selg., Sessw., Windau, Tafelbier (??) Mitau n. U.: tas jau nav ne˙kāds alus, tikai tāds tāpiņš Kurs. Jē̦kus jau nav kalpu kārtas, kas ar tāpiņu apradis Alm. Kaislību varā 40. nuobālējis kâ tāpiņa sadzēries Alksnis-Zundulis. dūša kâ tāpiņš ders. Etwa Ersatz für ein deminutivisch aussehendes *tāpelis (das auf d. Tafelbier beruhen könnte)? Dafür spricht auch tãps.

Avots: ME IV, 148

II tãpiņš Frauenb., Kurs., Stenden, Wandsen, ein Einfältiger, Unverständiger, ein Tölpel Anzen: tu nu gan esi tāpiņš! Kurs. tas jau ir tik tāds tāpiņš! uz tuo nevar daudz klausīties Anzen. dažs tãpiņš duomā, ka latviešu rakstniekam neklājas rādīt . . . pagātnes . . . romantiku Janš. Bandavā II, 264. Etwa durch ein *tāpelis aus nd. taper "ungeschickter, unbeholfener Alensch" (bei Frischbier II, 394) umgebildet?

Avots: ME IV, 148

tãpļa Lautb., comm., ein Faselhans.

Avots: ME IV, 148

I tãpļât Lautb., Schibbenhof, -ãju, = tãpaļât, ausfragen; faseln: prašene un tāpļā kâ mazs bē̦rns Alksnis-Zundulis. tāpļā kâ žīds ceļu ders. apkuorņus tāpļāt (auf Umwegen ausfragen) ders.

Avots: ME IV, 148

III tãpļât (?) Hofzumberge "= tapinât, leihen (einem)".

Avots: ME IV, 148

tãps Stenden, = tāpiņš l.

Avots: ME IV, 148

I tãpša Lautb., comm., ein Faselhans.

Avots: ME IV, 148

II tãpša (?) Hofzumberge "wer andern zu leihen pfiegt".

Avots: ME IV, 148

tãpšļa, comm.,

1) =tãp(a)ļa I: tāpšļa grib visu nuo citiem iztāpšļāt Ahs. n. RKr. XVII, 58;

2) einer, der anderen viel zu Gefallen redet
MSil.

Avots: ME IV, 148

tãpšļât(iês) MSil. "Unsinn teden".

Avots: ME IV, 148

tãpšļât(iês) MSil. "Unsinn teden".

Avots: ME IV, 148

tãpslis Serbigal, = neveiklis: lai gan Pridis citādi tāds tāpslis vien ir, tuomē̦r tagad viņš pareizi zinās izturēties Jaun. mežk. 59.

Avots: ME IV, 148

tãpšuôt Lautb., faseln.

Avots: ME IV, 148

tãpulis Nigr., wer nachzuahmen pflegt.

Avots: ME IV, 148

tãpuļuôt pakaļ, nachahmen: viņa, ieklausījusies, kâ man labi vīkst ar kundzēm un meitenēm, arī ieduomājusies tāpuļuot man pakaļ: sarunājusi ... skuķes ... Janš. Dzimtene V, 92. kuo mēs tiem varam tāpuļuot pakaļ? Mežv. ļaudis II, 142.

Avots: ME IV, 149

uztãpuļuôt Nigr., im Dunkeln auffinden; erraten: uztāpuļuot ceļu, mīklu.

Avots: ME IV, 391

I iztāpaļât, tr.,

1) auf Umwegen etwas zu erfahren suchen, ausfragen:
viņš gribēja nuo manis iztāpaļāt Naud.;

[2) ="izburtuot": bē̦rns lasīt nemāk, bet dažus vārdus tuomē̦r iztãpaļāja Nigr.]

Avots: ME I, 815

stāpele,

1) Stapel
(hieraus entlehnt); kuoku stāpeles Seifert Chrest. II, 2, 259;

2) "?": bikses kâ stãpeles, enge Hosen
Lubn.;

3) = tãpele, Tafel (mit ã ) N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1051

stāpeņi Grawendahl, stãpiņi ("žagaru sē̦tas kuociņi") Zerrauxt "= zedeņi".

Avots: ME III, 1051

II tapa, der Zapfen, der Pflock: palicis kāzās, kamē̦r tapu uz galda uzlikuši (zum Zeichen, dass das Bierfass ausgetrunken ist). tinējai bijuši pirksti kâ tapas LP. III, 84. dzina ar izveicīgu ruoku kuoka tapiņas zuolē Vēr. II, 62. ecešām pazudušas divi tapas (= zari) Kurs. tapu egles (egļi) Bielenstein Holzb, 490, die Zinkenegge. sākt vilkt ērģelēm "tapas" A. v. J. 1896, S. 5. kakla tapiņa, das Zäpflein am Halse Manz. Lettus. mieļu tapa BW. 23464, I, ein Trunkenbold: gaidu savu mieļu tapu (Var.: lieldzē̦rāju) nuo kruodziņa pārnākam BW. 26961. Nebst li. tãpas "Zapfen" Lit. Mitt. I, 287 und estn. tapp aus mnd. tappe "Zapfen".

Avots: ME IV, 130

taps (li. tãpas Lit. Mitt. I, 287 "Zapfen" ) Janš. Mežv. ļaudis I, 179, Dunika, = tapa II, Pflock.

Avots: ME IV, 131