Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tãp' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tãp' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (31)

aiztāpļāt

I àiztãpļât (?) Hofzumberge "wegleihen (àizduot)".

Avots: EH I, 57


iztāpaļāt

[II iztãpaļât, mühsam hinausgelangen: viņš beidzuot iztāpaļāja nuo meža Nigr.]

Avots: ME I, 815


iztāpaļāties

iztãpļâtiês: ta[d] nu iztāpļājuos ("aplinkus un gari izrunājuos") tiku tikām Schibbenhof.

Avots: EH I, 488


iztāpļāties

iztãpļâtiês, sich ausfaseln, viel dummes Zeug zusammenschwatzen.

Avots: ME I, 815



tāpaļa

tãpaļa Schibbenhof, comm., einer, der auszufragen pflegt, ein Neugieriger Dobl. n. Etn. 1, 139, Hofzumberge; einer, der Unsinn spricht, lügt Gaiken.

Avots: ME IV, 147


tāpaļa

II tãpaļa Nötk. "wer wie ein kleines Kind kriecht und hockt".

Avots: ME IV, 147


tāpaļāt

tãpaļât: ausfragen Pankelhof; "šâ tâ runāt, kamē̦r visu izve̦lk" Blieden. "žandarms tas nevarē̦tu būt", Jancis tāpaļāja ("?") Jaun. Ziņas 1938, № 189.

Avots: EH II, 671


tāpaļāt

tãpaļât Schibhenhof, Ezere, -ãju, ausfragen Dobl. n. Etn. I, 139, Hofzumberge, Schibbenhof; Unsinn erzählen, lügen Gaiken: tāpaļāja, tāpaļāja, tik˙pat ne˙kā nedabūja zināt Dobl. n. Etn. I, 139; undeutlich, unverständlich reden oder erzählen Rudbaren (mit ã); "=nuopelt" Rönnen; sich beim Sprechen wiederholen; ņurdēt Nötk. (mit ã).

Avots: ME IV, 147, 148


tāpaļāt

III tãpaļât Nötk. "kriechen; hocken".

Avots: ME IV, 148


tāpele

tãpele, ‡

2) = grē̦da (mit à 2 ) Sonnaxt: šķendeļu t. Vgl. tãpelêt.

Avots: EH II, 671


tāpele

tãpele, die Tafel : sāls tāpeles Antrop. II, 98.

Avots: ME IV, 148


tāpelēt

tãpelêt AP., Baldohn, Bre̦nguļi, Ekau, Garrosen, Grünw., Misshof, Nötk., Salgaln, Schibbenhof, Serbigal, Smilten, (mit à 2) Holmhof, Kalz., Sinolen, -ẽju, schichtenweise zusammenpacken, stapeln: dēļus, baļkus, malku. griêza ... kūdru un tāpelēja augstās grē̦dās Veselis Saules kapsēta 67. Aus einem entlehnten *stãpelêt in der Zusammensetzung *uzstāpelêt durch falsche Analyse (oder in livischer Aussprache ?) entstanden.

Avots: ME IV, 148


tāpene

tãpene, ein dummes Frauenzimmer: kāda tu esi tāpene! nepruoti kuršu valuodu Janš. Mežv. ļ. II, 486.

Avots: ME IV, 148


tāpins

tãpins Siuxt, Dünnbier.

Avots: EH II, 671


tāpiņš

tãpiņš Dond., Frauenb., Kurs., N.-Bartau, Nigr., Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit à 2) Kr., Halbbier V., Dünnbier U., Dr., Bielenstein Holzb. 2981, Anzen, Gold., Katzd., Selg., Sessw., Windau, Tafelbier (??) Mitau n. U.: tas jau nav ne˙kāds alus, tikai tāds tāpiņš Kurs. Jē̦kus jau nav kalpu kārtas, kas ar tāpiņu apradis Alm. Kaislību varā 40. nuobālējis kâ tāpiņa sadzēries Alksnis-Zundulis. dūša kâ tāpiņš ders. Etwa Ersatz für ein deminutivisch aussehendes *tāpelis (das auf d. Tafelbier beruhen könnte)? Dafür spricht auch tãps.

Avots: ME IV, 148


tāpiņš

II tãpiņš Frauenb., Kurs., Stenden, Wandsen, ein Einfältiger, Unverständiger, ein Tölpel Anzen: tu nu gan esi tāpiņš! Kurs. tas jau ir tik tāds tāpiņš! uz tuo nevar daudz klausīties Anzen. dažs tãpiņš duomā, ka latviešu rakstniekam neklājas rādīt . . . pagātnes . . . romantiku Janš. Bandavā II, 264. Etwa durch ein *tāpelis aus nd. taper "ungeschickter, unbeholfener Alensch" (bei Frischbier II, 394) umgebildet?

Avots: ME IV, 148


tāpļa

tãpļa Lautb., comm., ein Faselhans.

Avots: ME IV, 148


tāpļāt

tãpļât Lautb., Schibbenhof, -ãju, = tãpaļât, ausfragen; faseln: prašene un tāpļā kâ mazs bē̦rns Alksnis-Zundulis. tāpļā kâ žīds ceļu ders. apkuorņus tāpļāt (auf Umwegen ausfragen) ders.

Avots: ME IV, 148




tāpša

tãpša Lautb., comm., ein Faselhans.

Avots: ME IV, 148


tāpša

II tãpša (?) Hofzumberge "wer andern zu leihen pfiegt".

Avots: ME IV, 148


tāpšļa

tãpšļa, comm.,

1) =tãp(a)ļa I: tāpšļa grib visu nuo citiem iztāpšļāt Ahs. n. RKr. XVII, 58;

2) einer, der anderen viel zu Gefallen redet
MSil.

Avots: ME IV, 148




tāpslis

tãpslis Serbigal, = neveiklis: lai gan Pridis citādi tāds tāpslis vien ir, tuomē̦r tagad viņš pareizi zinās izturēties Jaun. mežk. 59.

Avots: ME IV, 148



tāpulis

tãpulis Nigr., wer nachzuahmen pflegt.

Avots: ME IV, 148


tāpuļot

tãpuļuôt pakaļ, nachahmen: viņa, ieklausījusies, kâ man labi vīkst ar kundzēm un meitenēm, arī ieduomājusies tāpuļuot man pakaļ: sarunājusi ... skuķes ... Janš. Dzimtene V, 92. kuo mēs tiem varam tāpuļuot pakaļ? Mežv. ļaudis II, 142.

Avots: ME IV, 149


uztāpuļot

uztãpuļuôt Nigr., im Dunkeln auffinden; erraten: uztāpuļuot ceļu, mīklu.

Avots: ME IV, 391

Šķirkļa skaidrojumā (5)

iztāpaļāt

I iztāpaļât, tr.,

1) auf Umwegen etwas zu erfahren suchen, ausfragen:
viņš gribēja nuo manis iztāpaļāt Naud.;

[2) ="izburtuot": bē̦rns lasīt nemāk, bet dažus vārdus tuomē̦r iztãpaļāja Nigr.]

Avots: ME I, 815


stāpele

stāpele,

1) Stapel
(hieraus entlehnt); kuoku stāpeles Seifert Chrest. II, 2, 259;

2) "?": bikses kâ stãpeles, enge Hosen
Lubn.;

3) = tãpele, Tafel (mit ã ) N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1051



tapa

II tapa, der Zapfen, der Pflock: palicis kāzās, kamē̦r tapu uz galda uzlikuši (zum Zeichen, dass das Bierfass ausgetrunken ist). tinējai bijuši pirksti kâ tapas LP. III, 84. dzina ar izveicīgu ruoku kuoka tapiņas zuolē Vēr. II, 62. ecešām pazudušas divi tapas (= zari) Kurs. tapu egles (egļi) Bielenstein Holzb, 490, die Zinkenegge. sākt vilkt ērģelēm "tapas" A. v. J. 1896, S. 5. kakla tapiņa, das Zäpflein am Halse Manz. Lettus. mieļu tapa BW. 23464, I, ein Trunkenbold: gaidu savu mieļu tapu (Var.: lieldzē̦rāju) nuo kruodziņa pārnākam BW. 26961. Nebst li. tãpas "Zapfen" Lit. Mitt. I, 287 und estn. tapp aus mnd. tappe "Zapfen".

Avots: ME IV, 130


taps

taps (li. tãpas Lit. Mitt. I, 287 "Zapfen" ) Janš. Mežv. ļaudis I, 179, Dunika, = tapa II, Pflock.

Avots: ME IV, 131