Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'taupît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'taupît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (7)

olīt

I uolît (aksl. valiti "wälzen"), -u, -ĩju,

1) (die Augen) rollen, drehen
(mit ùo) C., (mit uô) AP., Drosth., Nötk., Wolmarshof, (mit 2 ) Karls., (mit ùo 2 ) KatrE., Lös., Odensee, Vīt.: kaķis ... acis uola Treum.;

2) schälen, klauben, bolstern
(mit ùo ) Arrasch, Freudenberg, Karkel, (mit ) Lindenberg, Raiskum, (mit ) Wenden: uolīt zirņus (Arrasch, Karkel), riekstus (Arrasch, Lindenberg, Raiskum), uolas (Lindenberg, Raiskum). kartupeļus kâ uolīt nuouolīja Etn. I, 6 (aus der Umgegend von Wenden). Refl. -tiês,

1) rollen
(intr.), sich drehen: viņam acis blēdīgi uolījās Deglavs;

2) "luobīties" Lindenberg, Raiskum;

3) seine Geschäfte besorgen, sich zu schaffen machen
(mit ) Serbigal, Walk; sich unruhig, geschäftig hin- und herbewegen (mit ) Salisb., Trik., (mit 2 ) Bauske; "veikli kādu labu darbu darīt" (mit ùo 2 ) Golg.: kalpuone . . . uolījās kâ jau savās mājās Seibolt. viņa uolījās pa ruovi ders. rūpīgi gādājuot un uoluoties ders. saimniece jau visu rītu ir uolījusies Golg. pats daudz ne˙kā nevar padarīt, juo paiet laiks tikai ar uolīšanuos (mit der Beaufsichtigung der Wirtschaft) Serbigal. kas man ir tagad kuo uolīties RKr. XX, 136 (Lapas Mārtiņš). mājenieki vēl uolījās un puosās uz svē̦tkiem sagatavuodamies DL.;

4) faulenzen, umherschlendern
U., Adsel, N.-Peb., (mit ùo ) Wrangelshof, (mit ùo 2 ) Odensee; "ar niekiem nuodarbuoties" (mit 2 ) Ruj.;

5) (einer Antwort) ausweichen
(mit 2 ) Base. Zu velt "wälzen", wenigstens in der Bed. 1; uolît 2 (zur Bed. vgl. taupît) vielleicht zu lat. vellere "rupfen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304 f.).

Avots: ME IV, 417, 418


salaicīt

salaĩcît, ‡

2) = sataupît, aufsparen
Kaltenbr. (mit ài 2 ): nevar kartupeļu uotram gadam s.

Avots: EH XVI, 423


skodēt

*skuodêt, zu erschliessen aus pieskuodêt I und II; und zwar gehört pìeskuõdêt "pietaupît" vielleicht zu aksl. štęděti "schonen", skǫdъ "arm, klein".

Avots: ME III, 909


tapināt

I tapinât Aistern, Amboten, Autz, Baldohn, Bauske, Bilsteinshof, Bixten, Dond., Dunika, Ekau, Erwalen, Gr.Essern, Frauenb., Funkenhof, Garrosen, Grūnh., Grünw., Hasenpot, Hofzumberge, Irmelau, Kabillen, Kand., Kalnazeem, Katzd., Libau, Mesoten, N.Bartau, Nigr., Penkule, Pilten, Planetzen, Rutzau, Salgaln, Saucken, Sessau, Stelph., Wandsen, L. ("tahmisch"), St. ("Livl."), U. ("in Livl. nur in einem Teile W.-Livlands-am Meere"),

1) leihen, borgen einem andern, vorschiessen
Stenden u. a.: kam, brālīti, tapināji tautām savu ce̦purīti? BW. 14406. es viņai savu grāmatu vis netapināšu Janš. Precību vies. 22. kaut vienu rubulīti kāds viņam tapinātu! MWM. VIII, 493;

2) leihen, borgen von jem.
Alschw., Holmhof, Neugut, Neuhausen, Sessau, Stenden, BW. 25608; 30459, 1 u. a.: ja jums dziesmas pietrūkušas, nāk pie manim tapināt! BW. 916. kâ brālīt[i]s netapina kumeļam iemauktiņus! 17108. jāt tapinātu kumeliņu 14454. nuo dieva tapināts 32930. es atnācu tapināt 8515, 1. atduot tapinātuo zirgu Janš. Bandavā I, 390. siksnu tapina, lūku atduod Br. sak, v. 1084. tas jau nuo tapināta vien dzīvuo Widdrisch; dazu ein reflexives Substantiv: zirgu tapinâšanâs lai nu reiz beidzas! Janš. Mežv. ļaudis I, 337;

3) "(pa)taupît" Holmhof. Zunächst wohl in der Bed. I Kausativ zu tapt "gelangen".

Avots: ME IV, 130, 131


taumēt

taumêt,

1) zu erschliessen aus ietàumêt 2 Aahof = ievē̦ruot (iegaumêt)";

2) schonen, sparen
(taupît) Für. I. Wohl zu taujât.

Avots: ME IV, 138


taupināt

taupinât Meiran, Nötk., =taupît: māk krāt un taupināt A. v. J. 1900, S. 681. viņš darbu taupina nākuošām dienām Meiran; "verteilen": lai taũpinuot naudu uz visiem nuomas gadiem Segew.

Avots: ME IV, 138


taustīt

taûstît, -u, -ĩju Wolm. u. a., tasten, betasten, befühlen: t. ceļu uz kruodziņu Aps. J. III, 3. lai tausta (zirgs) ceļu A. v. J. 1898, S. 7. jāpierāda taustāmi (handgreiflich) Vēr. II, 156. vēl taustāmāku ieme̦slu A. v. J. 1899, S. 490. Refl. -tiês, tappen St., tastend die Lage erforschen U.: ta sāka taustīties pa istabu pēc kaut kā Stari II, 896. viņš sāka taustīties uz priekšu Zemn. dē̦ls 11. Subst. taûstĩjums, das abgeschlossene Betasten BW. 25507 var. Nach Leskien Abl. 313 (mit?) zu taujât (für das nur Bl. eine Bed. "tasten" gibt). Eher wohl nebst li. tausóti (pieną) "parce utendo efficere, ut copia augeatur" (in Kvėdarna), "sparen" (bei Geitler Lit. Stud. 116) zur Wurzel teu̯-, zu der auch taupît (s. dies) gehört.

Avots: ME IV, 140