tei

tei Nötk., Warkl., = te: tei uzauga smuka meite BW. I 1461, 3. tei gul mani dārgi svārki 27774. viņš jau paliks tei Prl. n. FBR. VI, 113. tei ķēniņa dē̦ls iegāja ustabā Pas. V, 40 (aus Dünaburg). ak tev gala tei! sagt man, wenn etwas nicht gelingt Saikava. Wohl als ein alter loc. s. vom Demonstrativpronomen tas zu apr. tei-nu "nun", li. tei - tei "sowohl - als auch" u. a., s. Trautmann Apr. Spr. 447 und Wrtb. 311 f.

Avots: ME IV, 155


tei

tei: auch Skaista; gekürzt aus teju?

Avots: EH II, 673