tejene

tejene U., A.-Schwanb. (auch teijene geschrieben), tejiene U., Dunika (auch teijiene geschr.), tejiẽna AP., = šej(i)ene, das Hier: nuo tej(i)enes, von hier. man jātiek nuo tejienes ārā LP. IV, 13. aizgāja nuo tejienes . . . uz Igauņu zemi LP. VI, 568. nuo tejenes mēs tuo stāstīšanu sāksim Glück Makkab. 2, 32. līdz tej(i)enei, bis hier(her). līdz tejienei mēs gājām kuopā Dunika. pa tejeni St., da hinaus. Vgl. Prellwitz Wrtb. ² 460 und BB. XV, 155 f.

Avots: ME IV, 157