temmēties

tem̃mêtiês Pe̦nkule, Schibbenhof, Siuxt, temêtiês U., -êjuôs, sich rüsten, vorbereiten Kurl. n. U., Grünh.: princese un zaldāts temmējušies uz laulību LP. VI, 337.

Avots: ME IV, 162


temmēties

tem̃mêtiês: kuo tu vilcinies? temmējies ("rīkuojies") ātrāk! Dobl.

Avots: EH II, 675