tempēt

I tèmpêt 2 Gr. - Buschhof, saufen; zu tempt I.

Avots: ME IV, 162

tempēt

II tempêt,

1) "smērēt" Wessen;

2) "kneten; treten"
Warkl.: tèmpēt 2 mālus.

Avots: ME IV, 162