II tiê, Adv.,

1) = tur, dort PlKur. (mit iê ² ), Pas. VI, 147, Eversmuiža n. FBR. VI, 41, Domopol, Nötk., Serbigal: iegāja . . . mežā. tie nebija ni˙viena dzīvuotāja Pas. IV, 18 (aus Ružina). kad tu pieiesi pi . . . pils, tie stāvēs zirgs 20. tie jis vēl tagan 83 (aus Malta). kas tie (Var.: tur) spīd, kas tie viz tīrumiņa galiņā? BW. 5944, 3 var. judrītēm tie ūzaugti! Mag. VIII, № 977 (aus Goldingen). kur šie aizgāja? eku tie viņi aiziet Nötk.;

2) = turp, dorthin Ve̦c-Zvidzine, (mit iê ² ) N.-Bartau, Schnehpeln, Wain.: ej tie! geh dorthin!

3) cik tie, wieviel; eine Zeitlang; eine gewisse Strecke:
jie staigāja, staigāja, nevar zināt, cik tie dienu, var˙būt arī gadu Pas. IV, 18 (aus Ružina). cik tie pēc nāves tē̦va dē̦ls padzīvuoja viens pats; tad sa-duomāja . . . 79 (aus Malta). cik tie ceļavīrs gāja, bet jau cieši piekusa 82. S. Le. Gr. § 474; ein li. tie (?) "dort" bei Dorič Lit. Mitt. VI, 27.

Avots: ME IV, 208, 209

II tiê,

1): auch Auleja, Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow, Kalupe, Lubn., Smilt.;

2): t. iedams Ramkau; šiê ² tiê ² Perkunen "šurpu turpu";

3): wie hinter cik (s. ME. IV, 208), so wird t. in Auleja auch hinter kas "wer"
ähnlich dem r. mym und dem d. da ohne jede lokale Bed. gebraucht: kas t. ies da tevim? ‡

4) t. šiê "šâ tâ" Skaista n. FBR. XV, 48.

Avots: EH II, 687