‡ izklāņuôtiês "?": ze̦mu izklanījies un tiku tikām izklāņuojies Janš. Līgava II, 237. eine Zeitlang hin und her schwanken (mit ã ) Mesoten, Schnehpeln.
1)so viel Male, solange U.: tiku tikām viņu kūle, kamē̦r pusmiris palika,so lange (so oft) priigelte man ihn, bis er halbtot war U.;
2)zur Genüge, zum Überfluss Nötk., Wessen: naudas tiem nu tiku tikām LP. VI, 895. izrunājās tiku tikām par visu A. XXI, 568. izskaituos pātarus tiku tikām, kādus vien māku Alm. rītā tas var izgulēties tiku tikām Alm. Rud. 12.
1) Adv., = tiku tikām,zur Genüge, nach Herzenslust Nötk.: ērglis tikus mieluojās;wie es sich fiir den Fall schickt L.;
2)tikus, tikus atlabēties St., sich allmāhlich bessern;
3) Konj., tikus - tikus,bald - bald: tikus tā, tikus citādi (šā Wid.), bald so, bald anders St., U. ("in Livl. unbekannt"). Wahrscheinlich der alte dat. s. part. praet. act. (= li. tikus) von tikt I.