Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trīcêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trīcêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

patrīcēt

[patrīcêt, ein wenig erdröhnen, erbeben: visa tā puse patrīcēja, kur meitās uzdziedāja Nigr.]

Avots: ME III, 124

satrīcēt

satrīcêt,

1) = satricêt Nigr.;

2) eine gewisse Zeit hindurch zittern, beben:
suns ilgi satrīcēja aukstumā Jürg.

Avots: ME III, 766

Šķirkļa skaidrojumā (4)

satrīsēt

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457

trancināt

trancinât, erklingen lassen (?): es nedrīkstu te dziedāt, tās pusītes trancināt (Var.: trīcināt) BW. 201, 1. Als ein Kuronismus zu trīcêt.

Avots: ME IV, 222

tricēt

tricêt Adsel, AP., C., Golg., Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Saikava, Schwanb., Warkl., Zvirgzdine, -u, -ẽju, = trīcêt, zittern, beben: māja tric Golg. ruokas, galva tric Gr.-Buschh. suņam aste vien tricēja Gr.-Buschh. tricēt tric (erzittert vom Gesang) tā maliņa BWp. 432, 1 var. Etwa für trīcêt mit dem i von *trisêt (li. trišėti)?

Avots: ME IV, 233

trīsēt

I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î 2 ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì 2 ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.

Avots: ME IV, 241