tricêt Adsel, AP., C., Golg., Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Saikava, Schwanb., Warkl., Zvirgzdine, -u, -ẽju, = trīcêt, zittern, beben: māja tric Golg. ruokas, galva tric Gr.-Buschh. suņam aste vien tricēja Gr.-Buschh. tricēt tric (erzittert vom Gesang) tā maliņa BWp. 432, 1 var. Etwa für trīcêt mit dem i von *trisêt (li. trišėti)?

Avots: ME IV, 233

tricêt,

1): auch Auleja, Heidenfeld, Kalupe, Lemb., Oknist, Pilda, Serben, Smilt.; ‡

2) = tricinât I 3: lakstīgala tric purviņa maliņā BW. 3180 var.

Avots: EH II, 694