trucīgsI trucîgs, = trūcîgs 2, leicht scheu werdend U., A.-Laitzen, Alswig, Hofzumberge, Mar., N.-Laitzen, Ruj., Schujen, Sinolen: trucīgs zirgs. ķēve tāda trucīga Oppek. n. U. (unter trūcīgs).Avots: ME IV, 245