trucīgs
I trucîgs,
= trūcîgs 2, leicht scheu werdend U., A.-Laitzen, Alswig, Hofzumberge, Mar., N.-Laitzen, Ruj., Schujen, Sinolen: trucīgs zirgs. ķēve tāda trucīga Oppek. n. U. (unter trūcīgs).Avots: ME IV,
245
trucīgs
II trucîgs,
untersetzt AP.; dick, tulpelhaft und träge Nötk. Zu trucis I 2 ?Avots: ME IV,
245