Paplašinātā meklēšana

àizspìegtiês, aufkreischen: aizspiedzās kāda skuķe, laikam zē̦nu tre̦nkāta Dz. V.

Avots: ME I, 51

apdaũzît (li. apdaužýti), freqn., tr., fortgesetzt ein wenig abstossen, abschlagen, von allen Seiten abschlagen; apdauzīts cilvē̦ks, ein Mensch mit schwerem Begriff Grünh.; gefühllos, gleichgütlig Platonen; geplagt: savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. Refl. -tiês, sich belaufen (vom Vieh) Druw., Wid.

Avots: ME I, 81

grabulis,

1) die Rassel, Klapper:
kaķim astē iesiets grabulis, t. i. pūslis, lai tas grabē̦tu un kaķi tre̦nkātu. ja bē̦rni evajadzīgi vaicā:"kas tur ir?"mē̦dz atbildēt: kaķis ar grabuli LP. guovis ar zvārguļiem un grabuļiem A. XVI, 928. eglīti mē̦dz piekārt visādiem saldumiem un grabulīšiem LA.;

2) ein Fasler, Schwätzer
Wain.: ej nu, grabuli, ej! Gr. - Essern.

Avots: ME I, 636

[ìetrankât Warkh., = ietre̦nkāt.]

Avots: ME II, 83

[ìetre̦nkât,

1) wiederholt od. viele hineinjagen, - treiben:
ej nu, ietre̦nkā aitas laidarā! Salis;

2) wiederholt jagend scheu machen:
ietre̦nkātas aitas Bauske.]

Avots: ME II, 83

ìezis [PS., Trik., Serben, N. - Peb.], ieze Apsk., der Sandfels, felsenartige Sandlagerung, besonders an Flussufern, Gestein PS., Wend.: Gaujas krastā atruodas Sietiņu iezis; šai iezī ir liela ala LP. VII, 949. pie šiem smilšakmeņiem piede̦r Gaujas ielejas ieži Konv. ² 588. ze̦ms valnis nuo balganiem, drupulainiem ieža akmeņiem Saul. visi ieži e̦suot nuoguldījumi ūdenī Konv. ² 1032. [kâ kāds putniņš paliek drīz tre̦nkāts ieža duobums Diez. - Nach L. u. U. iezis auch: sandiger, schlechter Ackerboden. Vgl. ieza.]

Avots: ME II, 91

nùotre̦ñkât, freqn., nùotrènkt [li. nutreñkti "abstossen"], tr.,

1) abjagen:
savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. gluži putās zirgu bij nuotrencis Tirzm.;

2) herunter-, wegjagen:
vistas nuo lauka;

3) abmagern:
adiņi zemi nuotre̦nkā Lind., Nerft n. U.

Avots: ME II, 877

šņàkt, -cu, schnarchen, schnarren, zischen, brausen (von Wind und Wogen), schnauben U.: šņāc kâ čūska RKr. VI, 124. šņāc kâ zuosu tēviņš JK. II, 490. šņākt kâ suta katls Kaudz. M. 22. šņāc vien kâ Gauja RKr. VI, 223, kuo tu šņāc vienādi kâ sils! Kaudz. M. 170. meži šņāc BW. 6630, 1 var. kuoki mežuos šņāca Kra. Vīt. 109. vējš šņāc Kra. Vīt. 149. vē̦tra šņāc Aus. I, 6. dzirnus šņāce BW. 13646, 15. man šņāca pakaļ akmeņu krusa Skalbe. nāca ve̦lns . . . šņākdams LP. VII, 212. me̦lnais nācis žīdiņam rūkdams, šņākdams virsū III, 109. viesulis nuolaidās šņākdams ve̦lnu tre̦nkāt Kurbads. zirgu šņākšana dzirdē̦ta Jerem. 8, 16. Vgl. li. šniõkšti (prs. šniokščiù) "schnauben, rauschen ".

Avots: ME IV, 93

tramîgs, = tramdîgs 2, tramjš, scheu, wild (von Pferden [U.] und anderen Tieren) Drosth., Dunika, Kalz., N.-Peb., Ronneb., Smilt., Wain., Widdrisch; schüchtern Palzm. n. Mag. IV, 2, 151, U.; nervos, beweglich (von Menschen gesagt) Brandenburg n. Etn. II, 1, Salis, Widdrisch: tramīgs zirgs Glück Sirach 30, 8, LP. VI, 965. nemierīgi, tramīgi . . . putni Konv. ² 677. stirnas ir tramīgas N.-Peb. aitas tādas vien kâ nuotre̦nkātas, slapjas, tik tramīgas Etn. II, 86. nebijuos biedējama . . ., es nebiju tik tramīga kā e̦ze̦ra raudavīte BW. 6643. lai tā mani netrūkās, tramīgā mātes meita 13443. viņa ir bikla un tramīga Lievental Brez. un Hav. 227. tu esi liels grēcenieks un tramīgs cilvē̦ks Manz. Post. I, 475. tāds smejams tramīgs prāts Kaudz. M. 392. miegā tramīgs Brandenburg n. Etn. II, 1, unruhigen Schlaf habend.

Avots: ME IV, 221

trancinât, ‡

2) "tre̦nkāt" Saikava, Schwanb.

Avots: EH II, 690

triẽkât C., (mit ìe ² ) Selsau, = tre̦nkāt.

Avots: ME IV, 243

uztre̦nkât,

1) wiederholt hinaufjagen, hin und her jagend hinaufscheuchen:
uztre̦nkāt aitas kalnā;

2) jagend aufscheuchen:
uztre̦nkāt guluošus luopus.

Avots: ME IV, 393