trūcintrũcin, Adv. zur Verstärkung von trũkt: trūcin vien trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. trūcin trūkst visa Vīt. trūcin viņam tagad ne˙kā netrūka Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 114.Avots: ME IV, 249