tupele,

1) der Pantoffel; ein abgetragener Schuh
U.;

2) Plur. tupeles "jumta klambaŗi" Rutzau n. Etn. I, 153, N.-Bartau. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. tuffel, wozu Vasmer RSI. III, 255.

Avots: ME IV, 266

tupele,

1): auch BW. 31875; ar maģu tupelīti 12825 var.;

2): jumtu čukuri nuostiprināti tādām kâ lielām pagalēm, kuo ... sauc par tupelēm Veldre Dzīve pie jūras 12.

Avots: EH II, 703