tupelēt

tupelêt, -ẽju, = tupuļuôt, mehrfach, hin und wieder hocken Nötk., Warkl.; "luocīties" Saucken; "ungeschickt gehen" Selb.

Avots: ME IV, 266


tupelēt

II tupelêt Seyershof "ar tupelēm drusku paieties, paruotaļāties".

Avots: EH II, 703