Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urbinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urbinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (11)

apurbināt

‡ apurbinât,

1) ringsum (kleine Löcher hinterlassend) abhröckeln
(tr.): a. maizi;

2) mühsam (pflügend oder grabend) auflockern:
a. zemi Trik.

Avots: EH I, 124

čurbināt

‡ čurbinât Frauenb. "leise und unverstandlich sprechen".

Avots: EH I, 296

ieskurbināt

[ìeskurbinât, sich ein wenig besaufen machen Nigr.] Refl. - tiês, = ieskurbt.

Avots: ME II, 66

izurbināt

izurbinât, tr., allmählich ausbohren, zerfressen (von Insekten): gliemežu vāki rūpīgi izurbināti Antrop. II, 60. aizsargāt kuģa kuoka daļas nuo kuģa ķirpju izurbināšanas Antrop. II, 75.

Avots: ME I, 822

ķurbināt

ķurbinât, intr., quarren: ķurbulis ķurbina Naud.

Avots: ME II, 392

paurbināt

pa-urbinât, ein wenig, eine kurze Zeitlang, hin und wieder bohren.

Avots: ME III, 128

saskurbināt

saskurbinât,

1) schwindeln machen:
puisis meitu šūpuodams saskur̃bināja tai galvu Nigr., Dunika, Dond.;

2) berauschen (mit Alkohol)
C. (mit ùr ), Salis (mit ur̂ 2 ), Selg.

Avots: ME III, 735

saurbināt

sa-urbinât,

1) hier und da durchbohren:
s. kuoku;

2) eine gewisse Zeit hindurch stochern in:
kuo tu vari tik ilgi saurbināt de̦gunā?

3) eine gewisse Zeit hindurch lernen:
ilgi s. pie grāmatas Jürg.

Avots: ME III, 774

skurbināt

skurbinât: mit ur̃ ("?") Degalen,

1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.

Avots: EH II, 516

skurbināt

skurbinât, tr.,

1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;

2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;

3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.

Avots: ME III, 905

uzurbināt

uzurbinât,

1) fortwährend, wiederholt bohrend zum Vorschein bringen:
uzurbināt de̦gunā asinis;

2) = uzurbît, auflockern Drosth.

Avots: ME IV, 395

Šķirkļa skaidrojumā (3)

aturbt

atùrbt, tr., aufbohren: mucu. [Anscheinend in ders. Bed. auch aturbinât: es tavu caurumu aturbināju BW. VI, S. 158.

Avots: ME I, 206

burbis

‡ burbis, wer hastig redet Für. I. Zur Wurzel von burbinât.

Avots: EH I, 254

urināt

IV urinât, = urbinât Alswig (u. ar pirkstu de̦gunu, ausi; cūkas urina zemi, mē̦slus), Gr.-Buschhof (kuo tu urini ar pirkstu pa ausi?); = šķirstīt Lubn. (vista urina spalvas); stochernd suchen: urināt utis Saikava; "ārdīt (sienu)" Ozoli; "emsig einer Arbeit obliegen, die nicht von Statten geht" Meiran; "langsam bröckeln (tr.); (fr)essen" Gr: Buschhof (urina barību ir luopi, ir ļaudis). Refl. -tiês Adsel, Gr.-Buschhof, Sonnaxt, = rakņāties, knābāties: vistas urinājas pa graudiem, pe̦lnuos. Reimt auf skurinât.

Avots: ME IV, 305