Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rakņāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rakņāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (12)
krāsts
‡ kràsts 2 Bērzgale,
1) "kas mīl rakņāties ar kaŗuoti pa putras bļuodu, me̦klē̦dams biezumu";
2) "biezumu sakāsums nuo šķidruma": mārks pilns ar ziediem; būs labs k.
Avots: EH I, 646
1) "kas mīl rakņāties ar kaŗuoti pa putras bļuodu, me̦klē̦dams biezumu";
2) "biezumu sakāsums nuo šķidruma": mārks pilns ar ziediem; būs labs k.
Avots: EH I, 646
makņāt
makņāties
[makņâtiês, -ãjuôs, wühlen, stobern ("rakņāties, vandīties"): kad žīds grib izlasīt pirkšanai labākās lupatas, sieva uzsauc:"nevajag makņāties, bet jemt nuo vietas" Zeezern. viņš cita ne+kā nedara, tikai makņājas pa savām grāmatām Gr.-Autz.]
Avots: ME II, 554
Avots: ME II, 554
maknīt
maknît: rühren (maisīt) Dunika; kad suns kārpa zemi un uož, tad saka, ka suns maknī NB. Refl. -tiês, ‡
2) "bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)" AP.
Avots: EH I, 779
2) "bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)" AP.
Avots: EH I, 779
maknīt
[maknît "spaidīt, ar varu iekšā dabūt" Kreuzb.; hin- und herbewegen (?) Bauske: atslē̦ga sarūsējusi, bet maknīju, maknīju, kamē̦r aizmaknīju (= aizslēdzu) gan Laud. n. Druva I, 392; "jaukt, mīcît, burzīt" Kokn., Bers.; "mīļi murdzīt" Notk., Pampeln; "rakņāties" Pampeln (prs. maknīju), Sessw., N.-Schwanb.; "raut" Ober-Bartau; "stampfen, stopfen, stochern" (prs. maknu) Dunika.] Refl. -tiês, gewaltig arbeiten: kuo tur maknies ("plēsies, dauzies")? Aron, Wain.
Avots: ME II, 554
Avots: ME II, 554
makņīt
makņît, -u, -ĩju,
[1) "rakņāties" Sinolen);
2) durch einen Sumpf gehen; Lehm treten
Etn. IV, 145: makņīt pa purvu, pļavām Spr. [Zu makņa I und li. maknoti "durch Kot waten", įmakēti "in den Sumpf hineingehen".]
Avots: ME II, 554
[1) "rakņāties" Sinolen);
2) durch einen Sumpf gehen; Lehm treten
Etn. IV, 145: makņīt pa purvu, pļavām Spr. [Zu makņa I und li. maknoti "durch Kot waten", įmakēti "in den Sumpf hineingehen".]
Avots: ME II, 554
pavaņķēt
pavaņķêt,
1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;
2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.
Avots: ME III, 133
1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;
2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.
Avots: ME III, 133
rakņāt
rakņât, -ãju, tr., intr., rakņâtiês, -ãjuôs, wühlen (von Ochsen U.), scharren, (oft, hin und wieder ein wenig) graben: bē̦rni rakņā smilktienā, cūkas rakņā grāvmales. kurmji rakņāja pļavu Nigr. slieka mīl rakņāties mitrā zemē J. R. III, 15. viņš rakņājās pa ze̦lta gabaliem Niedra Zemn. dē̦ls 77. sāka rakņāties pa kabatām Jaunais mežkungs 1. kuo tu rakņājies kâ cūka pa manu guļu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. Zaļums rakņājas atkal pa klēti A. XX, 161. rakņājusies, rakņājusies atraduse nuo visa ve̦lna tikai vienu zuobu LP. IV, 143. - rakņātāju pele, die Wühlmaus (arvicolida) Konv. 2 376. Zu rakt.
Avots: ME III, 472, 473
Avots: ME III, 472, 473
šņagāties
urdīt
ur̃dît C., -u oder -ĩju, -ĩju,
1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr 2 ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ 2 ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;
2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;
3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;
4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr 2 ) Golg.: kuo tu viņu urdī;
5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ 2 ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt 2 auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;
6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;
7) "jaukt, vandīt" (mit ùr 2 ) Birsgaln;
8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr 2 ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?
Avots: ME IV, 303
1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr 2 ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ 2 ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;
2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;
3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;
4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr 2 ) Golg.: kuo tu viņu urdī;
5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ 2 ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt 2 auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;
6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;
7) "jaukt, vandīt" (mit ùr 2 ) Birsgaln;
8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr 2 ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?
Avots: ME IV, 303
urināt
IV urinât, = urbinât Alswig (u. ar pirkstu de̦gunu, ausi; cūkas urina zemi, mē̦slus), Gr.-Buschhof (kuo tu urini ar pirkstu pa ausi?); = šķirstīt Lubn. (vista urina spalvas); stochernd suchen: urināt utis Saikava; "ārdīt (sienu)" Ozoli; "emsig einer Arbeit obliegen, die nicht von Statten geht" Meiran; "langsam bröckeln (tr.); (fr)essen" Gr: Buschhof (urina barību ir luopi, ir ļaudis). Refl. -tiês Adsel, Gr.-Buschhof, Sonnaxt, = rakņāties, knābāties: vistas urinājas pa graudiem, pe̦lnuos. Reimt auf skurinât.
Avots: ME IV, 305
Avots: ME IV, 305