urdêt,

1) schnurren
(?): (runcis) urdē̦dams un asti luocīdams lūkuojās kārām acīm R. Kam. 157;

2) "?": urd akmeņi (Mühlsteine)
kâ sniega apmigluoti Bārda Zem. d. 219;

3) murmeln (von fliessendem Wasser und von Menschen)
Erlaa.

Avots: ME IV, 303

urdêt,

3): (upe) vientulīgi urdēja vakara klusumā Austriņš Raksti VII, 164. (cūka) urdēja nemiera pilna A. Brigadere Sk. v. 58. pilsē̦ta klusu guldzēja un urdēja kâ lācis, taisīdamies migā Līg. medn. 182.

Avots: EH II, 714