Paplašinātā meklēšana

àizmurdêt, refl. -tiês, intr., etwas murmeln, undeutlich sprechen. Sessw., Spr.

Avots: ME I, 41

àizņur̃dêtiês, anfangen ein wenig zu brummen, einen brummenden Laut von sich geben: viņš jau tā arvienu aizņurdas un pasmīn Dok. A.

Avots: ME I, 43

atņur̃dêt, brummend, undeutlich antworten: pag, pag, milzis atņurd LP. V, 320.

Avots: ME I, 180

burdēt, sprudeln L., Serb. n. A. XI, 166. [Vgl. li. burgė´ti "бризгать, бить ключем" und nach Prellwitz Wrtb. ² auch gr. πορφύρει "aufwallen, aufwogen" u. a.]

Avots: ME I, 353

‡ *gurdêt, erschlossen aus sagurdêt.

Avots: EH I, 420

ìeņurdêtiês, einen murrenden, knurrenden, brummenden Laut von mich geben: Salms reizu kaut kuo nesapruotamu ieņurdas Vēr. II, 1237.

Avots: ME II, 49

‡ izmurdêt Warkl., schlaflos verbringen (?): i. visu nakti.

Avots: EH I, 467

izmur̂dêtiês C., Mar., lange Zeit nicht schlafen: es visu nakti izmurdējies Mag. XIII, 2, 45.

Avots: ME I, 774

izņur̃dêt, Refl. -tiês: Klausis šâ tâ izņurdējies Pas. XII, 116.

Avots: EH I, 469

izņur̃dêt, tr.,

1) brummend, knurrend, murrend herauslocken, ablocken, bekommen:
izņurdēja atkal drusku naudas Vēr. I, 1160;

2) einen brummenden, knurrenden Laut von sich geben:
viņš izņurd atkal kaut kuo tādu neskaidru Vēr. II, 1293. Refl. - tiês, zur Genüge brummen, knurren, murren: vai nebūsi diezgan izņurdējies?

Avots: ME I, 777

[ļur̃dêt Lautb., Unsinn reden.]

Avots: ME II, 544

mùrdêt,

1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;

2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;

3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡

5) = murdēties: visu nakti mùrdēja ² Warkl.

Avots: EH I, 832

mùrdêt Smilt., [mùrdêt ² Kl.], mur̂dêt C., [Kr., Kreuzb., Prl., Fest.], mur̃dêt Kand., -u, -ẽju [Pixtern], intr.,

1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];

2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;

3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];

4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]

Avots: ME II, 668

‡ nùogurdêt, = nùogurdinât: dabas dažàdumi tuo nenuogurdēja Pēt. Av. III, 278.

Avots: EH II, 48

nùomurdêt, intr.,

1) hermurmeln
Spr.: [kāja iešļuka dūņās, ka ūdens vien nuomurdēja Austriņš M. Z. 37];

2) murmelnd, sprudelnd hinabsinken:
kāpēc tās (laivas) nepiesmeļas pilnas un nenuomurd dibe̦nā? MWM. VI, 13.

Avots: ME II, 822, 823

nùoņur̃dêt, ‡ Refl. -tiês, = nùoņur̃dêt: viņš klusi savā sirdī nuoņurdējās Dünsb. Apakš Ziemas svētku egl. III, 139.

Avots: EH II, 73

nùoņur̃dêt, intr., abbrummen, hermurmeln, in den Bart brammen: vedēji šuo tuo tur nuoņurdējuši LP. VII, 1105.

Avots: ME II, 826

ņur̃dêt,

1): auch Wolm., (mit ùr ² ) Oknist, (mit ur̂) Aahof; aitas ē̦d pe̦lus ņur̃dē̦damas Iw.; ‡

2) brodeln Heidenfeld:
staigna, izrūgusi pļava ņùrd2 vien, kad tai pāri iet.

Avots: EH II, 116

ņur̃dêt [auch Ruj., Dond., Lautb., C., Jürg., Līn., Salis,] Serbigal, AP., ņùrdêt ² KL, Nerft, ņur̂dêt Lis.], -u, -ẽju, intr., schnurren, brummen, murren, knurren: suns ņurd Etn. II, 51. Sprw.: ņurd kâ suns, vē̦dgru kasīdams. lābāk labas ziņas lasīt, nekâ ņurduot galvu kasīt. viņš iet, kaut kuo neskaidri ņurdē̦dams Kaudz. [vgl. li. niurnė´ti "murren" und dazu Persson IF. XXXV, 211.]

Avots: ME II, 905, 906

[pamurdêt,

1) ein wenig murdêt 1 Warkl., Warkh. (mit r̂), Ruj. (mit r̃ ).

Avots: ME III, 73

‡ paņurdêt M. 485 und 486, ein wenig ņurdêt.

Avots: EH XIII, 162

sagurdêt, tr., ganz müde machen, ermüden: sagurdē̦tās sievas Stari III,52.

Avots: ME II, 633

I samur̂dêt Golg., Schwanb., Saikava, Meiran, Gr. -Buschhof, Salis, = samùldêt: s. visādus niekus.

Avots: ME II, 690

II samurdêt Ruj., knurrend, brummend, murrend zusammenreden.

Avots: ME II, 690

urdêt,

3): (upe) vientulīgi urdēja vakara klusumā Austriņš Raksti VII, 164. (cūka) urdēja nemiera pilna A. Brigadere Sk. v. 58. pilsē̦ta klusu guldzēja un urdēja kâ lācis, taisīdamies migā Līg. medn. 182.

Avots: EH II, 714

urdêt,

1) schnurren
(?): (runcis) urdē̦dams un asti luocīdams lūkuojās kārām acīm R. Kam. 157;

2) "?": urd akmeņi (Mühlsteine)
kâ sniega apmigluoti Bārda Zem. d. 219;

3) murmeln (von fliessendem Wasser und von Menschen)
Erlaa.

Avots: ME IV, 303

uzņurdêt, zuknurren: tas nu tam uzņurdēja... Seifert Chrest. II, 219.

Avots: ME IV, 363

‡ čibinâtiês Bērzgale "durbuļât; ņurdēt".

Avots: EH I, 290

ìeņirkstêtiês,

1) [ein Geräusch machen, als ob etwas bricht]:
pie pretsienas gulta ieņirkstējās A. Up. Sieviete 122. [kauli ieņirkstējās Druw.;

2) (mit ir̂) "asi, griezīgi ieskanēties (piem. zuobiem smiltis sakuožuot vai uz stikla uzspeŗuot)" Schujen, Serben, Roop u. a.: suns peli tâ nuotiesāja, ka kauliņi vien ieņirkstējās zuobuos Ronneb.; "ieņurdēties, ieraudāties": bē̦rns ieņir̂kstējās, laikam grib ēst Mar.].

Avots: ME II, 49

mur̂kšêt ² (unter mur̂kstêt): undeutlich sprechen Orellen, N.-Salis; im Schlaf sprechen; "murdēt, murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; Unsinn schwatzen (mit ur̂ ² ); in den Bart brummen (mit ur̃ ) Lems.

Avots: EH I, 833

I tãpaļât Schibhenhof, Ezere, -ãju, ausfragen Dobl. n. Etn. I, 139, Hofzumberge, Schibbenhof; Unsinn erzählen, lügen Gaiken: tāpaļāja, tāpaļāja, tik˙pat ne˙kā nedabūja zināt Dobl. n. Etn. I, 139; undeutlich, unverständlich reden oder erzählen Rudbaren (mit ã); "=nuopelt" Rönnen; sich beim Sprechen wiederholen; ņurdēt Nötk. (mit ã).

Avots: ME IV, 147, 148

žmurkstêt, -u, -ẽju,

1) = šmur̃kstêt 1, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend das Geräusch eines kreisenden Körpers Bers., Burtn., Serben, das beim Auffliegen der Vögel enstehende Geräusch (mit ur̃ ) C., Trik., (mit ur̂ ) Kl., (mit ur̂ ² ) A. - Ottenhof: putni laižas, ka žmurkst vien;

2) = šmur̃kstêt 2, durch die Nase ziehen U., (mit ur̃ ) Trik.;

3) "ņurdēt, muldēt" (mit ur̂ ) Kalz.: kuo nu žmurksti!

Avots: ME IV, 822