I ur̃za Ahs., comm., ein Brummkater: kas ar tādu urzu var satikt! Ahs. n. RKr. XVII, 60. Zu li. ur̃sti (prs. urždžiù) "knurren".

Avots: ME IV, 308

II urza "?": sapulcējušuos izcêlās maza urza (Streit?) A. v. J. 1900, S. 941.

Avots: ME IV, 308

II urza: Gezänk, Unfriede Gramsden; ja par katru vārdu gribēs tiesāties un meklēties, tad jau nuo urzas un ķirzas netiks ārā Janš. Līgava II, 432.

Avots: EH II, 716

III urza! Interjektion, womil man Hunde ärgert: grib tautiņas kuo darīt, - urza, urza, kaceniņ! BW. 29417.

Avots: ME IV, 308

IV ùrza ² Alswig "=turza, eine Schachtel aus Erlenrinde zum Sammeln von Beeren".

Avots: ME IV, 308