ur̃zât Nigr., -ãju, hetzen. Refl. -tiês (mit ur̃) Ahs., (mit ur̂ ² ) Dunika, -ãjuôs, sich zanken: vagārene urzājās ar kalpu sievām Ahs. n. RKr. XVII, 61, kuo jūs ... iesit savā starpā ur̃zāties...? iztiksit tâ˙pat ar labu Janš. Bandavā I, 318. Zu urza.

Avots: ME IV, 308

ur̃zât, Refl. -tiês: auch (mit ur̂ ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 716