uzkavināt

‡ uzkavinât Orellen, Salis, eine Zeitlang sich irgendwo aufhalten lassen: u. demiņus dārzā, kamē̦r izslauka istabu. Refl. -tiês Orellen, Salis = uzkavêtiês: nuobēru vistām kartupeļus, lai viņas te˙pat uzkavinājas.

Avots: EH II, 724