uzkavēt
uzkavêt,
1) aufhalten, (eine Zeitlang) zurückhalten:
Juosis steidzās pie durvīm, lai savus biedrus uzkavē̦tu Alm. Kaislību varā 90. trešā iztecēja svešus ļaudis uzkavēt BW. 14363 var.;
2) verschieben
L., suspendieren Brasche. Refl. -tiês, sich (eine Zeitlang oder zu Iange) aufhalten: viņš labu brīdi uzkavējies ve̦cāku starpā LP. VII, 451. mēs varē̦tu uzkavēties kādu laiciņu Zalcburgā Vēr. II, 295.
Avots: ME IV, 340
1) aufhalten, (eine Zeitlang) zurückhalten:
Juosis steidzās pie durvīm, lai savus biedrus uzkavē̦tu Alm. Kaislību varā 90. trešā iztecēja svešus ļaudis uzkavēt BW. 14363 var.;
2) verschieben
L., suspendieren Brasche. Refl. -tiês, sich (eine Zeitlang oder zu Iange) aufhalten: viņš labu brīdi uzkavējies ve̦cāku starpā LP. VII, 451. mēs varē̦tu uzkavēties kādu laiciņu Zalcburgā Vēr. II, 295.
Avots: ME IV, 340