uzliekt
uzlìekt (li. užleñkti "hinaufbiegen"), aufbiegen: uzliekt apkakli. Refl. -tiês,
1) sich auf etw. beugen:
uzliekties uz galda. (sievas) bija uzliekušās uz atvē̦rtuo luogu bēģeļiem Janš. Mežv. ļ. I,113;
2) gönnen
Smilt, n. U.
Avots: ME IV, 353
1) sich auf etw. beugen:
uzliekties uz galda. (sievas) bija uzliekušās uz atvē̦rtuo luogu bēģeļiem Janš. Mežv. ļ. I,113;
2) gönnen
Smilt, n. U.
Avots: ME IV, 353