uzliet
uzliêt (li. užlieti "hinaufgiessen", r. возли́ть ),
1) aufgiessen:
uzliet biezputrai pienu; kâ uz˙liets, wie aufgegossen, d. h. gut angepasst: man svārki kâ uz˙lieti. bikses nav kâ liet uzlietas Aps. VI, 20;
2) giessend formen:
ve̦cā gada vakarā uzliet laimes Segewold, Wolmarshof. ē̦kas uzliet nuo kaļķiem Purap. Kkt. 76;
3) Schläge versetzen
Ar., Celm. Refl. -tiês,
1) (für) sich aufgiessen:
uzlejies pienu putrai!
2) man uzlējās ūdens uz galda, ich goss versehentlich Wasser auf den Tisch.
Avots: ME IV, 353
1) aufgiessen:
uzliet biezputrai pienu; kâ uz˙liets, wie aufgegossen, d. h. gut angepasst: man svārki kâ uz˙lieti. bikses nav kâ liet uzlietas Aps. VI, 20;
2) giessend formen:
ve̦cā gada vakarā uzliet laimes Segewold, Wolmarshof. ē̦kas uzliet nuo kaļķiem Purap. Kkt. 76;
3) Schläge versetzen
Ar., Celm. Refl. -tiês,
1) (für) sich aufgiessen:
uzlejies pienu putrai!
2) man uzlējās ūdens uz galda, ich goss versehentlich Wasser auf den Tisch.
Avots: ME IV, 353