uzraust

uzràust, schüren, scharren (perfektiv) auf, über: u. uoglēm pe̦lnus. Refl. -tiês, hinaufkriechen U., Mag. XIII, 42, mühsam, schwerfällig hinaufklettern, sich mühsam hinaufbewegen resp. emporheben: eglē (pašā augšā MWM. VIII, 225) uzrausties LP. VI, 291. uzrausies kalnā MWM. VIII, 122. mūrī uzrausās VI, 324, kas tur (egles virsuotnē) kuo uzrausties? X, 324. augstu uzraususies VIII, 482. uzrausties pa trepēm uz klētsaugšas A. XX, 125. uzrausāmies uz ve̦zumiem Vīt. 95. uzrausties augstāk galvgalī Vēr. II, 644. slimā uzrausās sē̦du 659.

Avots: ME IV, 371, 372


uzraust

uzràust, ‡

2) u. slimību Diet. "eine Krankheit übertragen, anstecken".
Refl. -tiês,

2) zu Wohlstand kommen:
bet nu rau kâ uzrausušies, kamē̦r pasākuši ar luopiem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 43.

Avots: EH II, 731