uzredzêt,

1) = ieredzêt, leiden: viņš mani ne acu gaļā neuzre̦dz Ogershof;

2) = ieskatît 2: puisis tur uzredzējis skaistu meitu Bauske.

Avots: ME IV, 373

uzredzêt,

1): auch AP.

Avots: EH II, 732