uzspridzināt
uzspridzinât,
1) in die Luft sprengen:
u. pulvera kasti gaisā A. XX, 349, pili Konv. 2 1459, kaŗaspē̦ku 1149; u. akmeni;
2) aufstecken
(?), anstecken (?): (Anniņa) žagatas kājiņu uzspridzināj[u]se BW. 20422, I. Refl. -tiês, "sich aufputzen" Schwitten.
Avots: ME IV, 383
1) in die Luft sprengen:
u. pulvera kasti gaisā A. XX, 349, pili Konv. 2 1459, kaŗaspē̦ku 1149; u. akmeni;
2) aufstecken
(?), anstecken (?): (Anniņa) žagatas kājiņu uzspridzināj[u]se BW. 20422, I. Refl. -tiês, "sich aufputzen" Schwitten.
Avots: ME IV, 383